Padoms

Armēņu plūmes – aprikozes

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Par aprikozēm sauc gan augļus, gan kokus, kas tos ražo. Aprikoze (Prunus armeniaca) ir rožu dzimtas neliels kociņš, kas izaug 8-12 m augstumā. Tam ir ieapaļas, olīvveida lapas, balti vai rozā ziedi un dzeltenīgi sārti augļi, līdzīgi persikiem vai nektarīniem, tikai mazāka izmēra – 1,5 – 2,5 cm diametrā (dažas no kultivētajām šķirnēm var būt arī lielākas). Augļa miza var būt gan matēta, gan gluda un krāsās var variēt no dzeltenas līdz oranžai. Parasti tai pusē, kur auglītis dabūjis vairāk saules, tā “vaigs” nokrāsojas sārtāks. Garšas ziņā auglis atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem var variet no salda līdz skābenam. Augļa vidū paslēpies ir kauls, kas ir ar gludām biezām sieniņām.

Par aprikožu dzimteni var strīdēties. Armēnijā tās pazīst un kultivē jau kopš antīkajiem laikiem, iespējams tāpēc cilvēkiem radās priekšstats, ka par to dzimteni varētu tikt uzskatīta tieši šī zeme. Ne par velti arī to latīniskais nosaukums ir Prunus armeniaca,  kas tulkojumā nozīmē Armēņu plūme. Arheoloģiskajos izrakumos Armēnijā tikušas izraktas aprikožu sēklas no agro metālu (vara) laikmeta (ap 7000. – 6500.g. p.m.ē.). Mūsdienās Armēnijā aug ap 50 dažādām aprikožu sugām. Neskatoties uz to visu, padomju laiku botāniķim Nikolajam Vavilovam bija cita versija. Viņaprāt par aprikožu dzimteni būtu jāuzskata Ķīna. Citi avoti vedina domāt, ka tā varētu būt Indija.

Lai kā tur nebūtu bijis, uz Grieķiju tos esot atvedis Aleksandrs Lielais. 17 gs. angļi aprikozes aizveda uz savām kolonijām. Lielākā mūsdienu aprikožu raža Amerikā nākot no stādiem, kurus reiz uz rietumu krastu atveduši spāņu misionāri. Mūsdienās aprikozes audzē daudzviet pasaulē. ASV gandrīz visa aprikožu raža izaug Kalifornijā, Vašingtonā un Jutā.

Aprikozes ir lieliska uzkoda un desertu sastāvdaļa kā svaigā, tā žāvētā veidā. Tās ir garšīgas, viegli sagremojamas, ļoti barojošas, ar daudz šķiedrvielām, bet tik pat kā bez taukiem, kā arī ar zemu enerģētisko vērtību. Kas ir interesanti, kaut arī svaigās aprikozēs ir vairāk C vitamīna, citas vielas, piemēram, beta karotīns un pektīns kļūst pieejamākas tieši aprikožu karsēšanas rezultātā. Tādā veidā žāvētas aprikozes ir uzturvielām bagātākas nekā svaigās. Iemesls – žāvētu aprikožu sastāvā ir tikai 32 % ūdens, kamēr svaigās – 85%. Negatīvais aspekts, kas jāņem vērā – dažkārt žāvēšanas procesā aprikozēm tiek pievienots sēra dioksīds. Tas tiek darīts, lai žāvētie augļi saglabātu skaisti oranžo krāsu. Jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt alerģiskas reakcijas vai astmas lēkmes. Organiski neapstrādāti žāvēti augļi krāsas ziņā ir tumšāki un ar rupjāku tekstūru. Lielākā žāvētu aprikožu apgādātājvalsts pasaulē ir Turcija.

No veselības viedokļa aprikozes kā svaigas, tā žāvētas ir lieliski dzelzs un kālija avoti. Tās satur minerālvielu, kas nepieciešama pareizai nervu un muskuļu darbībai un palīdz saglabāt normālu asinsspiedienu un ķermeņa šķidrumu līdzsvaru.

INTERESANTI FAKTI:

  • Eiropā aprikozes ilgi tika uzskatītas par afrodiziaku. Šai kontekstā tās parādās arī, piemēram, Viljama Šekspīra komēdijā “Sapnis vasaras naktī”.
  • Saistībā ar to, ka aprikožu sezona ir ļoti īsa ir radies arābu teiciens “filmishmish” (kas tulkojumā nozīmē “aprikožu sezonā”) vai “bukra filmishmish” (kas tulkojumā nozīmē “rīt – aprikožu sezonā”). Tos parasti lieto, lai atvairītu kādu maz ticamu prognozi vai ātru solījumu izpildīt kādu prasību.
  • Savukārt turkiem ir izteiciens “bundan iyisi Şam’da kayısı“, kas burtiski nozīmē “labāks par šo ir vien aprikozi Damaskā” un nozīmē, ka labāk vairs nevar būt. To lieto, kad kaut kas ir tik labs, cik tas vien var būt, līdzīgi kā gardie aprikozi no Damaskas.
  • Aprikozes ir ikdienišķa Hunzas ielejas iedzīvotāju uztura sastāvdaļa. Šie Pakistānas iedzīvotāji ir leģendām apvīti ilgdzīvotāji.

IZMANTOTIE AVOTI:

http://en.wikipedia.org/wiki/Apricot

R.Stentona. Veselīga uztura rokasgrāmata. Jumava. 2010.

 

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Pasākumi gardēžiem

Jaunumi no draugiem.lv

Jaunumi no Facebook