Padoms

Dabas konfekte – hurma

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Spilgti oranžā un gardā augļa – hurmas dzimtā puse ir Āzija. No sengrieķu valodas tā nosaukums nozīmē “dievišķais auglis”, kaut gan bioloģiski hurma jāpieskaita, līdzīgi kā tomāti, pie ogām.

Šai “odziņai” ir virkne šķirņu, bet ne tuvu visas ir cilvēkam ēdamas. Atkarībā no šķirnes, augļi var variēt no dzelteniem līdz pat melniem, bet izmēra ziņā no 1,5 līdz 9 cm diametrā. Populārākā ēdamā hurmas šķirne ir saldā un mīkstā Diospyros kaki jeb Āzijas/japāņu hurma. Tās izcelsme meklējama Ķīnā, no kuras pēcāk tā izplatījās arī citās Āzijas daļās, Indijā un Pakistānā. Ap 1800. gadu šī šķirne aizceļoja arī uz Ameriku un Eiropu. Āzijas hurmas augļi ir ēdami svaigā veidā uzreiz (tad tie ir kraukšķīgi un stingri), taču visgardākie tie ir, kad tiek noturēti kādu laiku, pēc to novākšanas. Cilvēki bieži sūdzas par hurmas sīvo, savelkošo garšu. Tas saistīts ar japāņu kultivētās un pasaulē populārās Hachiya šķirnes augļiem, kas satur tanīnu un kas ir vainojami šajās garšas īpašībās. Tanīna daudzums auglī samazinās, tam nobriestot, tāpēc ļoti svarīgi to iegādāties un lietot pārtikā, kad tas ir nogatavojies. Gatava augļa mīkstums ir želejveida un miziņa plāna, tas ir salds un veselīgs. Hurma satur daudz kalcija, C vitamīna, dzelzi, magniju, jodu u.c. cilvēkam svarīgas un noderīgas vielas.

Citas, mazāk populāras šķirnes ir piemēram, melnā hurma, jeb Diospyros digyna. Tā aug Meksikā, un ir zaļa, ar baltu iekšpusi, bet kā jau uz to vedina nosaukums – kļūst melna, kad nogatavojas. Filipīnās hurmu dēvē par velveta āboliem jeb Mabolo (Diospyros discolor) un gatavas tās ir koši sarkanas. Šo šķirni pazīst arī Ķīnā, kur tās nosaukums ir shizi, bet vēl tā pazīstama arī zem nosaukuma korejiešu mango. Amerikāņu hurma (Diospyros virginiana) uzturvērtību ziņā ir bagātāka par savu japāņu māsu un ir nozīmīgs barības avots baltastu briežiem, jo augļi ienākas vēlu un paliek karājamies kokos visu ziemu. Savukārt grieķi, kad runāja par “dievišķo augli” jeb “dabas konfektēm”, to teica par Diospyros lotus šķirni, kas cēlusies no dienvid-rietum Āzijas un kuras augļi atgādina dateļes un plūmes garšas – tā tiekot arī pie sava angliskā nosaukuma date-plum.

Hurmu pārtikā var lietot svaigā veidā, žāvēt vai termiski apstrādāt. Ja hurmu ēd svaigu, to parasti ēd kā ābolu – veselu, vai sagriež 4 daļās. Dažām hurmas šķirnēm tad gan būtu nepieciešams augli vispirms nomizot. Ja hurma ir ļoti nogatavojusies, tad tās mīkstums būs pudiņa konsistencē. To ērti ēst tad ir vai nu nogriežot augšdaļu (kā vāciņu) vai hurmu pārgriežot uz pusēm un izēdot mīkstumu ar karoti. Mīkstums hurmai atkarībā no šķirnes un nogatavošanās pakāpes var būt no stingras līdz pat pavisam mīkstai konsistencei. Nogatavojusies hurma ir mīksta un salda, negatavai piemīt ābolam līdzīgs kraukšķīgums, taču dažas hurmas šķirnes – piemēram, amerikāņu hurma un Diospyros digyna ir neēdamas, kamēr nav pilnībā nogatavojušās.

Ķīnā, Korejā, Japānā, un Vjetnamā pēc ražas novākšanas, Hachiya hurmu žāvē pēc tradicionālas metodes. Pēc tam, kad hurma ārā noturēta 2-3 nedēļās to karsē un tikai tad sūta pārdošanai tirgū.  Japānā žāvētu hurmu sauc hoshigaki, Ķīnā tā pazīstama kā shìbǐng, Korejā kā gotgam, bet Vjetnamā kā hồng khô. Žāvētu hurmu ēd kā uzkodu, desertu vai izmanto citām kulinārijas vajadzībām. Korejā no tās gatavo arī tradicionālo aso punšu sujeonggwa, savukārt no nogatavojušās, raudzētas hurmas tiek gatavots hurmas etiķis – gamsikcho.

Taivānā, lai atbrīvotos no augļa savelkošajām īpašībām tie tiek salikti burkās un pārlieti ar kalcija hidroksīda ūdeni. Pagatavošanas laiks ir atkarīgs no temperatūras (5 līdz 7 dienas pie 25-28 °C).  Šādus augļus pēcāk pārdod ar nosaukumu “kraukšķīgā hurma” vai “ūdens hurma”. Dažos Mandžūrijas un Korejas apgabalos no kaltētām hurmas lapām gatavo tēju. Korejā šādas tējas nosaukums ir ghamnip cha.

ASV ziemeļrietumos iedzīvotāji novākto hurmas ražu izmanto dažādos ēdienos un desertos – cepumos, kūkās, pudiņos, salātos, karijos, kā piedevu rīta brokastu pārslām. Īpaši populārs ASV ir hurmas pudiņš. Tas ir deserts pagatavots no svaigiem hurmas augļiem. Katru gadu, septembrī, Mitčelā (Mitchell) Indianā, noris ikgadējais hurmas festivāls, kurā sacenšas dalībnieki ar saviem hurmas pudiņiem. Šis ceptais deserts savā konsistencē atgādina ķirbju pīrāgu, taču izskata ziņā vairāk līdzinās braunijam, kas papildināts ar putukrējuma micīti.

Pasaulē lielākās hurmas audzetājvalstis ir Ķīna un Koreja, savukārt Latvijā hurmu visbiežāk ieved no Spānijas, Itālijas un Izraēlas.

Avoti:

http://en.wikipedia.org

http://www.nutrition-and-you.com

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Pasākumi gardēžiem

Jaunumi no draugiem.lv

Jaunumi no Facebook