Padoms

Vegānisms – kas tas ir par “zvēru” un ko tāds ēd?!

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Vegānisms ir viens no veģetārisma veidiem, kura pamatā ir norobežošanās no dzīvnieku pasaules produktiem, visbiežāk saistībā tieši ar uzturu, taču ne tikai, un nereti sekojot arī vegānisma filozofijai par to, ka dzīvnieks nevar tikt uztverts kā prece. Vegānisma filozofijas sekotājus sauc par vegāniem.

Veģetārismu var iedalīt vairākos veidos:

Daļēji veģetārieši – cilvēki, kas lielākoties lieto veģetāru uzturu, bet dažkārt iekļauj savā ēdienkartē arī dzīvnieku valsts produktus.

Laktoveģetārieši – cilvēki, kas uzturā lieto pienu un piena produktus.

Laktoovoveģetārieši – cilvēki, kas uzturā lieto pienu un piena produktus, kā arī olas, taču nelieto gaļu, zivis, putna gaļu.

Vegāni – cilvēki, kas uzturā nelieto ne dzīvnieku gaļu, ne zivis, ne pienu, ne olas, ne želatīnu un dažkārt arī medu ne.

Arī vegānus var iedalīt sīkāk.

Uztura vegāni (vai strikti veģetārieši) – cilvēki, kas nepatērē dzīvnieku valsts produktus tieši uzturā.

Ētiskie vegāni – cilvēki, kas seko vegānisma filozofijai, proti atsakās no dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas arī citās jomās, ne tikai attiecībā uz uzturu.

Vides vegāni – cilvēki, kas atsakās no dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas videi nodarītā kaitējuma dēļ, kas saistīts ar mūsdienu industriālo lauksaimniecību un tās apjomiem.

Terminu “vegāns” pieņēma 1944. gadā, kad Donalds Vatsons (Donald Watson) dibināja Vegānu biedrību (Vegan Society) Anglijā. Sākotnēji tas nozīmēja “veģetāriešus nelietojošus piena produktus”, taču vēlāk, tika precizēts, kā apzīmējums doktrīnai, kas uzskata, ka “cilvēkam būtu jādzīvo nelietojot un neizmantojot dzīvniekus”. Plašāku pasaules uzmanību vegānisms ieguva 2000-šajos gados, kad vegānu pārtika parādījās lielveikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs.

Veģetārisma pazīmes atsekojamas līdz pat Antīkajai Grieķijai un Indijai. 19. gs. parādās pirmie centieni nodibināt ļoti strikta veģetārisma pirmās biedrības vai komūnas. Veģetārieši, kurus interesēja tieši morālie aspekti, uzsāka diskusiju par atteikšanos no dzīvnieku produktiem pavisam. 1851. gadā žurnāla “Vegetarian Society`s” rakstā tiek aprakstītas ādas alternatīvas apavu industrijā. 1886. gadā tika publicētas Henrija Salta (Henry Salt) idejas, kas aicināja uz veģetārismu lūkoties kā morālu pienākumu. Viņš bija viens no pirmajiem, kas no dzīvnieku labturības jautājumiem pievērsās dzīvnieku tiesībām. Viņa darbi ietekmēja pat Mahatma Gandiju ar kuru tie vēlāk kļuva par draugiem. 1910. gadā Londonā tiek izdota pirmā vegānu recepšu grāmata, kas sastāv no 2 esejām un 100 receptēm. 1931. gada novembrī Londonā ar runu “Veģetārisma morāles pamati” uzstājas Mahatma Gandijs, kuru apmeklē 500 cilvēki, tai skaitā Henrijs Salts. Viņš savā runā uzsver nepieciešamību veicināt uzturu bez gaļas, kā morālu, nevis tikai cilvēka veselības jautājumu. Kad 1944. gadā Veģetāriešu biedrība noraidīja Donalda Vatsona prasību pēc atsevišķas žurnāla sadaļas veģetāriešiem, kas nelieto piena produktus, viņš nolēma izdot pats savu nelielu apkārtrakstu vienu reizi ceturksnī. Trīsdesmit lasītāji nosūtīja viņam pa šiliņam, lai viņš to dibinātu un pirmais numurs iznāca jau tā paša gada novembrī ar nosaukumu Vegānu ziņas (Vegan News). Vēlāk D.Vatsons komentēja, ka vārds “vegāns” reprezentējis “veģetārieša sākumu un beigas” (no vārda vegetarian angļu valodā, sākuma “veg” un beigām “an”).  Citas lasītāju piedāvātās versijas bijušas allvega, neo-vegetarian, dairyban, vitan, benevore, sanivores un beaumangeur. Jaunā Vegānu biedrība savu pirmo sapulci noturēja 15. decembrī 1945. gadā. Savukārt kopš 1994. gada  1.novembris tiek atzīmēts kā pasaules vegānu diena – par godu biedrības dibināšanas datumam. 1956. gadā Leslija Krosa (Leslie Cross) nodibināja Augu piena biedrību, lai izpētītu, kā ražot komerciālu sojas pienu, un jau kā Plamil Foods 1965. gadā tika uzsākta tā ražošana, kļūstot par vienu no pirmajiem plaši zināmajiem sojas piena ražotajiem Rietumu pasaulē. Vārds “vegāns” kā neatkarīgs termins Oksfordas Ilustrētajā vārdnīcā (Oxford Illustrated Dictionary) pirmo reizi tiek publicēts 1962. gadā ar skaidrojumu “veģetārietis, kurš neēd sviestu, olas, sieru un pienu”.

Īpašu popularitāti vegānisms ieguvis tieši pēdējo 10 gadu laikā, kad tam pievērsušās kā slavenības ar savām diētām, tā restorānu ķēdes un lielveikalu magnāti. Times Londonā aprēķinājis, ka uz 2005. gadu Apvienotajā Karalistē bijuši 250 000 vegānu (uz kopējo populāciju 60 miljoni), The Independent aprēķināja, ka uz 2006. gadu tie bijuši jau 600 000, savukārt 2007. gadā Britu valdības pētījums atklājis, ka 2% no visiem respondentiem sevi identificējuši kā vegānus. Nīderlandes Vegānu asociācija 2007. gadā aprēķinājusi, ka Nīderlandē ir 16 000 vegānu jeb 0,1% no visas populācijas. Vācijas Veģetāriešu biedrība aprēķinājusi, ka uz 2013. gadu Vācijā ir 800 000 vegānu (pie kopējās populācijas – 82 miljoni). Savukārt pēc dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija “Vegan-Friendly” datiem Izraēlā ir aptuveni 300 000 vegānu, kas ir gandrīz 4% no kopējās populācijas.

Lai kādi arī nebūtu jūsu apsvērumi – veselīgāka uztura, ētiskie vai vides aizsardzības, ja nu gadījumā esat nolēmuši kļūt par vegānu, pāris lietas vajadzētu ņemt vērā. Pirmkārt, būs nepieciešams pievērst papildus uzmanību uzturam, lai tas būtu sabalansēts un tajā būtu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas. Tas it sevišķi attiecas uz bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērnus ar krūti un gados vecākiem cilvēkiem. Tā piemēram – trūkstošās olbaltumvielas vegāni var iegūt, ēdot vairāk augu olbaltumvielas. Ieteicams ēst maizi ar zemesriekstu sviestu, pupas, rīsus. Augu valsts produktiem ir vairāk šķiedrvielu, bet zemāka enerģētiskā vērtība. Svarīgi būtu ietvert ēdienkartē produktus ar augstu enerģētisko vērtību – riekstus, sēklas, žāvētus augļus. Augu pārtikas produkti nesatur vitamīnu B12, tāpēc vegāniem ikdienas uzturā jāiekļauj kāds cits B12 avots, piemēram, sojas dzēriens, kas bagātināts ar vitamīniem vai uztura bagātinātājs ar B12 vitamīnu. D vitamīna labākais avots ir saule, taču no pārtikas produktiem, to var iegūt arī no margarīna un dažiem sojas dzērieniem. Vegāniem var pietrūkt arī dzelzs, kalcijs, cinks un citas minerālvielas. To var iegūt no ar dzelzi bagātinātām brokastu pārslām. Kalciju no tumši zaļiem dārzeņiem, tofu, pākšaugiem un mandelēm.

DAŽI INTERESANTI FAKTI:

  • Pēc tam, kad vegānu uzturam sāka pievērsties slavenības, sportisti un politiķi, kas ne visi tam piegāja nopietni, popularitāti ieguva tā saucamie “fleksiblie vegāni”. Nav grūti uzminēt, ka ētiskajiem vegāniem tas ļoti nepatika. Tā piemēram, New York Times ēdienu slejas autors Marks Bitmans (Mark Bittman) savā 2013. gada grāmatā VB6 ieteica pieturēties vegānu uzturam līdz sešiem vakarā.
  • 2010. gadā Eiropas Parlaments pieņēma vegānu pārtikas marķēšanas vadlīnijas, kas stājās spēkā no 2015. gada.
  • Pirmais zināmais veģetāriešu miesnieku veikals tika atvērts 2010. gada Nīderlandē, ar nosaukumu De Vegetarische Slager, tajā gan, protams, pārdeva “gaļas imitāciju” nevis īstus gaļas produktus.
  • 2011. gadā Vācijā tika atvērti pirmie vegānu lielveikali – Dortmundā Vegilicious un Berlīnē un citās pilētās lielveikalu ķēde Veganz.
  • 2013. gada Oktoberfestā (Oktoberfest) Minhenē, kas tradicionāli bez alus ir piesātināts ar dažādiem gaļas ēdieniem un uzkodām, pirmo reizi pēdējo 200 gadu laikā piedāvāja arī vegānu ēdienus.
  • Veģetārisma saknes meklējamas jau antīkajā Indijā un mūsdienās tieši indieši ir tie, kas sastāda 70% no visiem pasaules veģetāriešiem.
  • Pastāv uzskats, ka veģetāriešu uzturs var pabarot vairāk cilvēku. Tā piemēram, lai izaudzētu gandrīz 10 tonnas kartupeļu pietiek ar vienu akru zemes, kamēr tādā pašā laukā, var tikt saražoti tikai 75 kg liellopa.
  • Pasaules slaveni veģetārieši – Leonardo Da Vinči, Henrijs Fords, Breds Pits, Alberts Einšteins, Ozijs Osborns, un baumo, ka arī pats Hitlers.
  • Ironiskā kārtā, aktieris Jefs Juliano (Jeff Juliano), kurš tēlojis savā karjerā kā slaveno McDonalda Ronaldu (Ronald McDonal), tā ātrās ēdināšanas magnāta Burger King simbolu karali (Marvelous Magical Burger King), tagad ir veģetārietis.

Izmantotie avoti:

http://en.wikipedia.org/wiki/Veganism

http://facts.randomhistory.com/facts-about-vegetarianism-and-veganism.html

R.Stentona. Veselīga uztura rokasgrāmata. Jumava. 2010.

 

Komentāri:

  • Aivars says:

    labrīt,

    esmu vegāns 10 mēnešus;
    zaudēju 20 kg, lieliska pašsajūta.
    Bet nokritās vitamīns B12 zem normas – 156;
    ka atgūt normu, ar injekcijām ?

    Ar cieņu
    Aivars

  • Juta says:

    Esmu vegāne gandrīz mēnesi un cilvēki saka, ka esmu notievējusi. Un svārki, kas tika šūti uz mana auguma, vairs man neder, bet izlaidums tuvojas! Man ir 15 gadi. Ko man darīt, lai es netievētu vēl vairāk?

    • persona says:

      Pirmais ir ēst daudz vairāk pupveidīgos un graudaugus, tie ir gan lēti gan daudz kalorijas. Jo augļos un dārzeņos tiešām nav daudz kaloriju. Jo vairāk pa dienu cardio slodze, kad jūt ka sirsniņa dauzas, jo vairāk tauki sadeg. Tāpēc droši pievieno ikdienā riekstus un sēklas, bet tad obligāti vajag arī linsēklas priekš omegas3 balansa.
      Tev varētu būt laba vielmaiņa, tāpēc ir jāēd vairāk, ja negrib padaudz nokristies. Nevar izlaist ēdienreizes, jo tad atkal tiek ņemtas tauku rezerves.

  • Skolnieciņš says:

    Cien., vegāni un veģetārieši!
    Lūdzu, padzīvojiet ar trūcīgo statusu jeb ar naudu zem 128,06€. Ceru, ka šāda pieredze izsitīs no Jums “zaļo ezotēriķu” domas…
    Un sāciet ēst gaļu, bada vel nav. Karš vel nav sācies…
    Cieņā, Skolnieciņš
    © Skolnieciņš 1999-bezgalība
    P.S. Besī tās modes un stila lietas… Dzīvniekus žēl? Tad pieradiniem un uzturiet vienu bomzi līdz mūža beigām! Bail par veselību? Tad uztaisiet latvāņu klizmu, pietiks ar pili īstena latvāņa sulas uz 10l ūdens…
    P.S.S. Īsteni latvāņi ir tikpat kodīgi kā Skolnieciņš…

    • persona says:

      Labrīt. Trūcīgiem vajadzētu zināt kas ir lēti un kas nav. Visi zin ka gaļa un piena produkti kg cenā ir dārgi un tur vel nav nekādu vitamīnu, pēctam brīnās ka ir slimi un vakarā nav enerģijas un pēc tam ēdat karotēm cukuru, vai vel labāk enerģijas dzērienus un kafijas.
      Kamēr karš nav, tikmēr ēdīsim ko mēs vēlamies, lai karam sākoties mēs būtu fiziski gatavi. Gribēšu redzēt kā resnīši karā skrien.
      Redzi, piemēram man klizmu nevaig taisīt, jo ikdienā lietoju pietiekoši tīru pārtiku, tā varētu būt tava tagadnes vai nākotnes problēma, tāpēc tu tik labi to pārzini, tu jau zini kas tevi sagaida.

  • Anna says:

    Es tikai sāku kļūt par vegānu, nav pārāk viegli. Vēlējos zaudēt svaru un palīdzēt dzīvniekiem. Man arī nav ļoti liels budžets, bet varu atrast visu normālo pārtiku samērā labā cenā. Protams ja jūs vēlaties un jums vajadzētu aizstāt, piemēram, pienu un sieru tad tas nav pārāk lēti, bet ar to arī jums pietiks, nav onligāti tas katru dienu jālieto. Sojas piena ~2-3€ Un vegānu siers 10 Šķēles tāpat maksā.

Jūsu komentārs:

Pasākumi gardēžiem

Jaunumi no draugiem.lv

Jaunumi no Facebook