Vīna skola

Chardonnay

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (Nav vēl novērtēta)
Loading...
  • Ziņo twitter.com
  • Pasaki Draugiem
  • Sūti uz facebook.com

Chardonnay ir pasaulē populārākā baltvīna vīnoga, kas ir arī piektā visvairāk stādītā vīnoga pasaulē. Tā ir tik populāra (gluži kā Cabernet Sauvignon), ka visās valstīs tā ir atpazīstama tieši pēc šī nosaukuma un tai netiek radīti sinonīmi dažādās valodās (vienīgi Austrijas apgabalā Štīrijā tiek lietots vārds Morillon). Pasaulē ir 34 dažādi šīs vīnogas kloni, un tā ir būtiska arī šampanieša, dzirkstošo un desertu vīnu ražošanā.

 

VĒSTURE

Chardonnay nāk no Burgundijas reģiona Francijā. Ir ļoti daudz teoriju par šīs vīnogas pirmsākumiem, bet visticamākā ir balstīta uz DNS testiem, kas pierāda, ka tā ir Pinot Noir, Pinot Blanc un ļoti senas, jau teju izmirušas vīnogas Gouais Blanc krustojums (Gouais Blanc mūsdienās atrodama visai maz un galvenokārt to var sastapt Vācijā). Visticamāk, ka romieši atveda Gouais Blanc (kas nāk no Horvātijas) uz Francijas austrumiem, kur tai bija iespēja krustoties ar Pinot, radot Chardonnay vīnogu, kas vēlāk tika strauji pavairota. Pirmās rakstiskās liecības par Chardonnay eksistē jau 14. gs. sākumā, un šķiet, ka tieši mūki bija tie, kas izplatīja šo vīnogu pa visu Franciju.

 

IZSKATS UN ĪPAŠĪBAS

Chardonnay vīnogulāji ražo mazus un iegarenus ķekarus ar izretinātām vīnogām, kas ļauj tām iegūt zeltaini dzeltenu nokrāsu nogatavošanās laikā. Vīnogas ir mazas, trauslas un ar ļoti plānu miziņu, tādēļ īpaši rūpīgiem jābūt ražas novākšanas laikā, lai izvairītos no oksidēšanās. Tā kā Chardonnay vīnogas ir vienas no pirmajām, kas dzen pumpurus, aukstākās klimata zonās pastāv risks, ka vīnogas var tikt traumētas pavasara salnās, bet siltākās klimata zonās šī vīnoga visai ātri var zaudēt skābuma līmeni, tāpēc raža jānovāc ļoti laicīgi. Ņemot vērā faktu, ka vīnogas nobriest visai ātri, tās ir lieliski piemērotas vīna reģioniem, kur ir īsa sezona, piemēram, Burgundijā, jo tās iespējams novākt vēl pirms rudens lietavām, kas vīnam var radīt puves risku.

 

IZPLATĪBA UN ĢEOGRĀFIJA

Chardonnay priekštecis ir Pinot Noir, kas ir ļoti klīrīga vīnoga un nespēj aklimatizēties ārpus dzimtā Burgundijas reģiona, savukārt Chardonnay visai viegli pielāgojas jaunai videi. Neskatoties uz to, ka Chardonnay veiksmīgi spēj pielāgoties dažādām augsnēm un klimata zonām, vislabāk tā savas īpašības izpaudīs augsnē ar ļoti augstu krīta, māla un kaļķakmens koncentrāciju (piemēram, Burgundijā). Francija, protams, ir Chardonnay dzimtene, bet tas ir populārs vīns arī ASV, Jaunzēlandē, Austrālijā, Dienvidāfrikā, Itālijā un vairākās citās valstīs. ASV to audzē no viena krasta līdz pat otram, un visveiksmīgāk šī vīnoga ir iedzīvojusies tieši Kalifornijā.

Pārsvarā Chardonnay izmanto, lai radītu 100% Chardonnay vīnus, bet, tā kā šī vīnoga ir tik pakļāvīga, ik pa laikam tā tiek iejaukta arī dažādos vīna brendos. Īsi pēc Chardonnay popularitātes pieauguma vīndari no Šampaņas reģiona sāka to audzēt un izmantoja kā galveno sastāvdaļu dzirkstošajos vīnos.

Chardonnay popularitāte ir izskaidrojama ne tikai ar tā stabilo tirgu un uzticīgajiem patērētājiem, bet arī ar šīs vīnogas ražīgumu, pielāgošanos dažādām klimata zonām un to, ka sliktā ražas gadā ir visai viegli noslēpt Chardonnay trūkumus, vīnu izturot ozolkoka mucās, tādējādi samazinot sliktās ražas radīto finansiālo triecienu.

Nu šī vīnoga ir kļuvusi tik populāra, ka 21. maijs visā pasaulē tiek atzīmēts kā starptautiskā Chardonnay diena.

 

GARŠAS ĪPATNĪBAS UN AROMĀTI

Chardonnay ir vīns, ko ļoti ātri ietekmē tā noturēšana ozolkoka mucās, tādēļ vīndariem ir jābūt prasmīgiem, lai to nepārgatavinātu. Izturēšana ozolkoka mucās vīnam atņems augļu garšas, bet radīs vairāk vaniļas un kanēļa notis.

Siltākās klimata zonās – Kalifornijā, Dienvidāfrikā, Čīlē un lielākajā Austrālijas daļā – Chardonnay piemitīs tropisko augļu garšas un pat ozolkoka notis, ko nereti rada, izmantojot ozolkoka čipsus. Savukārt vēsākās zonās – Šablī, Šampaņā, Vācijā un Tasmanijā – kraukšķīgu zaļo ābolu notis.

Iespējams, ka vissvarīgākā loma, kas jāspēlē Chardonnay vīnogai, ir tās klātbūtne vēsākās klimata zonās, lai radītu lieliskus dzirkstošos vīnus, it īpaši Šampaņas reģionā. Lai gan lielākajā daļā šampaniešu Chardonnay tiek jaukts kopā ar Pinot Noir un Pinot Meunier, Blanc de Blanc (100% Chardonnay), šī vīnoga pati par sevi var radīt izsmalcinātu un gardu dzirkstuli.

 

SADERĪBA

Chardonnay vīns ir ļoti viegli savienojams ar dažādiem ēdieniem, jo tam ir tik dažādi stili, tekstūras, kā arī salduma un skābuma līmeņi. Trīs pazīstamākie vīna stili, kas tiek radīti no Chardonnay, ir šādi: bagātīgi, izturēti ozolkoka mucās un krēmīgi, ko galvenokārt ražo Kalifornijā, Čīlē, Austrālijā, Argentīnā, Spānijā un Burgundijā; neizturēti ozolkoka mucās, viegli un citrusīgi nāk no Makonē un Šablē reģioniem Francijā, kā arī Austrālijas rietumiem, un visbeidzot dzirkstošie vīni, piemēram, Blanc de Blanc.

Ņemot vērā šī vīna dažādos stilus, tā saderība ar ēdieniem ir ļoti plaša. Visbiežāk to bauda kopā tieši ar baltajām gaļām vistu, tītaru, kā arī maigām zivīm un jūras veltēm. Tas lieliski saderēs arī ar krēmīgiem pastas ēdieniem un bagātīgiem kartupeļu ēdieniem, kas papildināti ar sēnēm un dažādiem garšaugiem timiānu vai rozmarīnu.

Kas attiecas uz desertiem, Chardonnay fantastiski saderēs ar tropiskiem augļiem, ananasiem, mango, banāniem un bumbieriem, jo tieši šīs notis atradīsiet arī pašā vīnā. Ja Chardonnay vīns jau ir nobriedušāks un tajā sajūtamas ābolu, vaniļas un karameļu notis, tad tā garša lieliski savīsies kopā ar ābolu tarti, vaniļas pudiņu un putukrējumu. Chardonnay jābauda kopā ar riekstiem un krēmīgiem sieriem, kā brī un kamambērs.

Komentāri:

Jūsu komentārs:

Jaunumi no draugiem.lv

Jaunumi no Facebook